Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
iepletums
iepletums -a, v.
ieplētums -a, v.; parasti vsk.
Paveikta darbība, rezultāts → ieplest.
PiemēriKnābja iepletums.
Stabili vārdu savienojumiVienā mutes iepletumā, arī ar vienu mutes iepletumu.
Avoti: 3. sējums