iepletums
iepletums -a, v.
ieplētums -a, v.; parasti vsk.
Paveikta darbība, rezultāts → ieplest.
PiemēriKnābja iepletums.
- Knābja iepletums.
Stabili vārdu savienojumiVienā mutes iepletumā, arī ar vienu mutes iepletumu.
- Vienā mutes iepletumā, arī ar vienu mutes iepletumu idioma — novec. Vienā paņēmienā, bez pārtraukuma (runāt, dziedāt).
Avoti: 3. sējums