iepotēt
iepotēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.med. Ievadīt (piemēram, injicējot) organismā (parasti vakcīnu).
PiemēriTagad jūs abus varētu aizvest pie ārsta, lai iepotē bakas.
2.Pievienot potzaru (potcelmam). Uzpotēt.
3.Panākt, ka iegūst (piemēram, pārliecību, tikumus), panākt, ka izraisās (jūtas).
PiemēriBet audzinot vecāki viņam [dēlam] iepotējuši pārliecību, ka viņš ir pārāks par citiem sava aula iedzīvotājiem.
Avoti: 3. sējums