iepotēt
iepotēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.med. Ievadīt (piemēram, injicējot) organismā (parasti vakcīnu).
PiemēriTagad jūs abus varētu aizvest pie ārsta, lai iepotē bakas.
- Tagad jūs abus varētu aizvest pie ārsta, lai iepotē bakas.
- Veselus 15 gadus pagājušā gadsimta vidū norvēģu ārsts Daniels Korneliuss Danielsens vairākas reizes mēģināja sev iepotēt spitālību.
- ..pretvēža vielas pārbauda ar grauzējiem, kam iepotēti audzēji..
2.Pievienot potzaru (potcelmam). Uzpotēt.
3.Panākt, ka iegūst (piemēram, pārliecību, tikumus), panākt, ka izraisās (jūtas).
PiemēriBet audzinot vecāki viņam [dēlam] iepotējuši pārliecību, ka viņš ir pārāks par citiem sava aula iedzīvotājiem.
- Bet audzinot vecāki viņam [dēlam] iepotējuši pārliecību, ka viņš ir pārāks par citiem sava aula iedzīvotājiem.
- Vanags gan bija darījis, ko vien iespēja, lai bērnam iepotētu kristīgus tikumus..
- Jaunatnei jāiepotē dziļa cieņa pret darbu kā pret visu sabiedrības materiālo un garīgo bagātību avotu..
Avoti: 3. sējums