iepriecinājums
iepriecinājums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → iepriecināt.
PiemēriSagādāt iepriecinājumu.
- Sagādāt iepriecinājumu.
- Izjust iepriecinājumu.
2.Tas, kas iepriecina.
PiemēriBērni ir mūsu iepriecinājums.
- Bērni ir mūsu iepriecinājums.
Avoti: 3. sējums