Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
ieradums
ieradums -a, v.
1.Tas, kas ir ierasts (kādam cilvēkam). Paradums.
PiemēriVeci ļaudis saka, ja kāds cilvēks atmetot vecos ieradumus, tad tas vai nu drīzi mirstot, vai apprecoties.
  • Veci ļaudis saka, ja kāds cilvēks atmetot vecos ieradumus, tad tas vai nu drīzi mirstot, vai apprecoties.
  • Tā nu manī iesakņojās ieradums katru rītu atmosties pulksten piecos..
  • Bezpajumtnieka gados ārējs skarbums viņam palīdzēja dzīvot un aizstāvēties, vēlāk - kļuva par ieradumu.
1.1.Savienojumā ar «pa». Kā parasts.
Piemēri..gribēju pa ieradumam iet uz pagrabaugšiņu paraudzīt, vai varbūt Andra tēvs tur nav..
  • ..gribēju pa ieradumam iet uz pagrabaugšiņu paraudzīt, vai varbūt Andra tēvs tur nav..
  • Viņam nepatika, ka Silabriedis to pa vecam ieradumam sauca pār «tu».
  • Bobis [suns] pamodies pa ieradumam jau grib mesties Imantam līdzi..
1.2.Tas, kas ir ierasts (tautai, sabiedrībai). Ieraša, tradīcija.
PiemēriTāpēc ikviena sabiedrība no ieradumiem (ierašām) soli pa solim izveido morāli..
  • Tāpēc ikviena sabiedrība no ieradumiem (ierašām) soli pa solim izveido morāli..
  • ..lauku ļaužu godu un svētku darījumos turpina pastāvēt senie ieradumi..
  • Tas jau tēvu tēvu ieradums.
Avoti: 3. sējums