ierakties
ierakties -rokos, -rocies, -rokas, pag. -rakos; refl.
1.Refl. → ierakt1.
Piemēri..viņa labprāt ietu parakņāties pa smiltīm: ieraktos dziļi iekšā..
1.1.Rokot ievirzīties (parasti zemē) — par dzīvniekiem.
PiemēriKurmis ieracies zemē.
1.2.Par mašīnām, to daļām.
PiemēriEkskavators ar tērauda pirkstiem ierokas zemē un ar milža sauju ieber to automašīnā...
1.3.Ierušināties (piemēram, sienā, lapās u. tml.).
PiemēriJānis ierakās siena gubā un visu dienu nosēdēja ar revolveri rokā.
1.4.Novietoties tā, ka tiek apņemts no visām pusēm (ar zemi) — piemēram, par sēklām.
PiemēriPēc noziedēšanas [zemesrieksta] pākstis ierokas augsnē, kur tad nogatavojas.
3.Izveidot ierakumus un novietoties tajos.
PiemēriVācieši, ierakušies bijušo ēku pamatos, reti kad rādījās.
4.sar. Pilnīgi nodoties (darbam, mācībām u. tml.), atstājot novārtā visu pārējo.
PiemēriLabāk ierakties darbā un aizmirst visu to.
Avoti: 3. sējums