ierieties
ierieties parasti 3. pers., -rejas, pag. -rējās; refl.
1.Iesākt riet un tūlīt apklust.
Piemēri..priekšā stāvēja liels, pinkains suns. «Vau, vau,» tas ierējās.
- ..priekšā stāvēja liels, pinkains suns. «Vau, vau,» tas ierējās.
- Ierējās suns, bet tūlīt atkal apklusa.
- ..aiz ceļa lielajā mežā ierējās lapsa.
1.1.pārn. Iesākt radīt šāvienu troksni (par šaujamieročiem, parasti ložmetējiem). Īsu bridi radīt šāvienu troksni.
Piemēri..ložmetējs ierējās steidzīgāk, lodes sita Kovaļčukam sniegu sejā.
- ..ložmetējs ierējās steidzīgāk, lodes sita Kovaļčukam sniegu sejā.
- ..ezermalas krūmos ierējās.. vieglais ložmetējs un vairāki automāti.
- Tanī pašā brīdī viņā krastā ierējās desmitiem lielgabalu un ložmetēju. Gaiss iekaucās kā viesulī, un pār pilsētas aizstāvju galvām un namiem sāka plīst granātas un džinkstēt lodes.
Avoti: 3. sējums