ierieties
ierieties parasti 3. pers., -rejas, pag. -rējās; refl.
1.Iesākt riet un tūlīt apklust.
Piemēri..priekšā stāvēja liels, pinkains suns. «Vau, vau,» tas ierējās.
1.1.pārn. Iesākt radīt šāvienu troksni (par šaujamieročiem, parasti ložmetējiem). Īsu bridi radīt šāvienu troksni.
Piemēri..ložmetējs ierējās steidzīgāk, lodes sita Kovaļčukam sniegu sejā.
Avoti: 3. sējums