ieritēt
ieritēt parasti 3. pers., -rit, pag. -ritēja (retāk -rita, 1. konj.); intrans.
1.Ritot ievirzīties (kur iekšā).
PiemēriBumba ierit laukumā.
- Bumba ierit laukumā.
- Muca ieritēja upē.
- Rīga mūs sagaida ar.. rozēm, kuru kausos ieritējis Daugavmalas lietus.
2.pareti Iesākt norisināties, risināties.
PiemēriNogaidījis, kamēr darbs ierit par jaunu, Valdis paaicina Ilgu sānis. «Nāc, es tev ko parādīšu...»
- Nogaidījis, kamēr darbs ierit par jaunu, Valdis paaicina Ilgu sānis. «Nāc, es tev ko parādīšu...»
- Viņa paskatījās.., bet neredzēja neko, pārāk strauji ieritējusi pašas doma.
Avoti: 3. sējums