ieritēt
ieritēt parasti 3. pers., -rit, pag. -ritēja (retāk -rita, 1. konj.); intrans.
1.Ritot ievirzīties (kur iekšā).
PiemēriBumba ierit laukumā.
2.pareti Iesākt norisināties, risināties.
PiemēriNogaidījis, kamēr darbs ierit par jaunu, Valdis paaicina Ilgu sānis. «Nāc, es tev ko parādīšu...»
Avoti: 3. sējums