iesāņus
iesāņus apst.
iesānis apst.
iesāņu apst.
iesāņis apst.
iesāniski apst.
1.Mazliet sānis, ne tieši pretī (atrasties, būt). Mazliet uz vienu pusi.
PiemēriLabu gabaliņu iesānis peldēja muca.
1.1.Mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties).
PiemēriTad, iesāņus veceni vērodams, uz pirkstu galiem aizgāja pie durvīm un brītiņu klausījās ārā.
1.2.Mazliet uz sāniem, uz vienu pusi (nolikt, pagriezt, nosvērties u. tml.).
PiemēriPagriezt galvu iesāņus.
1.3.Mazliet tālāk, mazliet savrup.
Piemēri..ķēve baidījās, ka kāds no zirgiem, kaut netīšām, tomēr varētu nodarīt pāri Patinam [kumeļam]; viņi abi stāvēja iesāņus no citiem [zirgiem]..
Avoti: 3. sējums