Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
iesērēt
iesērēt parasti 3. pers., -sērē, pag. -sērēja; intrans.
1.Nogulsnēties (kur iekšā) — par smiltīm, dūņām, dubļiem u. tml.
PiemēriSmiltis iesērē upes grīvā.
2.Ievirzīties, iestrēgt, iegrimt (smilts, dūņu, dubļu u. tml. sanesumos).
PiemēriBet tad pavisam pēkšņi ceļā atgadās sēklis, tik tikko virs līmeņa muguru pacēlis akmens vai smiltīs iesērējis baļķis.
3.Mazliet, arī vietumis aizsērēt2.
PiemēriCaurule iekšpusē iesērējusi.
Avoti: 3. sējums