iesakņoties
iesakņoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.parasti 3. pers. Izveidojot saknes, nostiprināties (zemē).
PiemēriZiemas rudzus sēj rudenī, lai jaunie augi līdz salam paspētu iesakņoties.
2.Nostiprināties (par uzskatiem, jūtām, tradīcijām u. tml.).
PiemēriĒšanas paražas, kas iesakņojušās gadiem, pat gadu simtiem, parasti nosaka tautas un arī atsevišķas ģimenes uztura veidu..
2.1.Ieviesties, tikt plaši lietotam (par vārdiem, izteicieniem).
Piemēri..augļkopības literatūrā iesakņojušies tādi termini kā sviesta bumbieris - auglis lietošanas gatavības pakāpē ir pilnīgi kūstošs kā labs sviests..
2.2.Ilgāku laiku palikt kādā (dzīves vai darba) vietā un pierast pie tās.
PiemēriDiezgan jau dzīve viņu mētājusi no vienas vietas uz otru, kaut kur cilvēkam taču jāiesakņojas, lai pavisam nepiemestos dzenājama kustoņa daba.
Avoti: 3. sējums