iesakņoties
iesakņoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.parasti 3. pers. Izveidojot saknes, nostiprināties (zemē).
PiemēriZiemas rudzus sēj rudenī, lai jaunie augi līdz salam paspētu iesakņoties.
- Ziemas rudzus sēj rudenī, lai jaunie augi līdz salam paspētu iesakņoties.
- Ja koks aug atklātā vietā.., tas izaug sīksts un zarains, dziļi un pamatīgi iesakņojas zemē.
- Stumbra daļas un zari parasti labi iesakņojas, tāpat arī saknes bagātīgi dzen atvases.
2.Nostiprināties (par uzskatiem, jūtām, tradīcijām u. tml.).
PiemēriĒšanas paražas, kas iesakņojušās gadiem, pat gadu simtiem, parasti nosaka tautas un arī atsevišķas ģimenes uztura veidu..
- Ēšanas paražas, kas iesakņojušās gadiem, pat gadu simtiem, parasti nosaka tautas un arī atsevišķas ģimenes uztura veidu..
- Tā nu manī iesakņojās ieradums katru rītu atmosties pulksten piecos, tas saglabājies pat tagad..
- Ar katru gadu plašāk un dziļāk teātra māksla iesakņojas ļaužu dzīvē.
2.1.Ieviesties, tikt plaši lietotam (par vārdiem, izteicieniem).
Piemēri..augļkopības literatūrā iesakņojušies tādi termini kā sviesta bumbieris - auglis lietošanas gatavības pakāpē ir pilnīgi kūstošs kā labs sviests..
- ..augļkopības literatūrā iesakņojušies tādi termini kā sviesta bumbieris - auglis lietošanas gatavības pakāpē ir pilnīgi kūstošs kā labs sviests..
- ..Odojevskis apgalvoja, ka viņam bieži nācies dzirdēt sabiedrībā sarunas, kurās bijuši ievīti Gribojedova lugas izteicieni. Vēlāk daudzi iesakņojās krievu ikdienas un rakstu valodā jo cieši.
2.2.Ilgāku laiku palikt kādā (dzīves vai darba) vietā un pierast pie tās.
PiemēriDiezgan jau dzīve viņu mētājusi no vienas vietas uz otru, kaut kur cilvēkam taču jāiesakņojas, lai pavisam nepiemestos dzenājama kustoņa daba.
- Diezgan jau dzīve viņu mētājusi no vienas vietas uz otru, kaut kur cilvēkam taču jāiesakņojas, lai pavisam nepiemestos dzenājama kustoņa daba.
- «Tātad jūs rūpnīcu atstāsiet?» - «Nē, es mācīšos neklātienē un.. strādāšu tepat.».. Šis puisis netaisījās bēgt, bet iesakņoties vēl ciešāk.
Avoti: 3. sējums