iesilt
iesilt -silstu, -silsti, -silst, pag. -silu; intrans.
1.Kļūt siltam vai siltākam.
PiemēriIstaba iesilst.
- Istaba iesilst.
- Krāsns iesilusi.
- Slapjas augsnes.. pavasari lēnāk iesilst nekā sausas augsnes..
- ..jūra sāk atdzist, tā arī lāgā nepaspējusi iesilt.
- Iesvilst kauja. Iesilst stobri.
1.1.Par laiku, laika posmu.
PiemēriJāiet, jānoliek mētelis, laiks jau iesilis.
- Jāiet, jānoliek mētelis, laiks jau iesilis.
- Pamazām iesila saulains bezvēja rīts.
1.2.Iesākt sildīt (par sauli).
PiemēriKūtsaugšā bij visādi labi, tikai.. pa paspārnēm vilka, kamēr saule iesila, tā pavēsāk..
- Kūtsaugšā bij visādi labi, tikai.. pa paspārnēm vilka, kamēr saule iesila, tā pavēsāk..
1.3.Sasilt līdz darbam nepieciešamajai temperatūrai (par ierīci).
PiemēriMotors iesilst.
- Motors iesilst.
- Radiouztvērējs iesilis.
1.4.Sasilt (par cilvēkiem).
PiemēriZaldāti, lūkodami iesilt, vēcināja rokas ap pleciem, locījās, dauzīja kājas uz zemes.
- Zaldāti, lūkodami iesilt, vēcināja rokas ap pleciem, locījās, dauzīja kājas uz zemes.
2.sar. Iereibt.
PiemēriAp bufeti [krogā] kņada pieauga lielāka, Andrejs pabrīnījās: «No kura laika dīvajieši tā ar alu vien iesilst?»
- Ap bufeti [krogā] kņada pieauga lielāka, Andrejs pabrīnījās: «No kura laika dīvajieši tā ar alu vien iesilst?»
- Iesilusī sabiedrība runāja un trieca savas valodas..
- Iesācis runāti un iesilis no vīna, viņš it kā rotaļādamies turpināja stāstīt..
3.Iejusties, aizrauties, ļauties, sajūsmai. Arī iekaist2, iekarst1.
PiemēriViņu pārtrauca tieši tajā brīdī, kad tikko sāka iesilt, - vārdi paši virknējās izteiksmīgos teicienos, doma kļuva plūstoši strauja un zibsnoši skaidra, strāvodama it kā no kāda paša iekšienē neapzināmi apslēpta avota.
- Viņu pārtrauca tieši tajā brīdī, kad tikko sāka iesilt, - vārdi paši virknējās izteiksmīgos teicienos, doma kļuva plūstoši strauja un zibsnoši skaidra, strāvodama it kā no kāda paša iekšienē neapzināmi apslēpta avota.
- ..Austra viņam ar acīm signalizēja, ka aiz muguras kaut kas ir, bet, iesilis sarunā, Pēteris nesaprata viņas mājienus..
- No sākuma galvenās dziedātājas bija sievietes, kautrīgi piebalsoja tikai viens otrs no vīriešiem. Bet pamazām iesila visi, dziesma kļuva skaļāka un drošāka.
3.1.Kļūt rosīgākam, dzīvākam (par sarunām, strīdu u. tml.).
PiemēriDebates iesila.
- Debates iesila.
- Viņu saruna tomēr vairs neiesila.
- Pēc vakariņām iesila runas par drausmīgiem.. notikumiem. Katrs vakars pilns runu par karu.
Stabili vārdu savienojumiSirds (arī sirdī) iesilst.
- Sirds (arī sirdī) iesilst — 1. Saka, ja izraisās patīkamas jūtas, izjūtas.2. Saka, ja cilvēks kļūst laipnāks, sirsnīgāks, atsaucīgāks.
Avoti: 3. sējums