ieskanēt
ieskanēt parasti 3. pers., -skan, pag. -skanēja; intrans.
1.Izplatīties (kur iekšā) – par skaņu.
PiemēriCaur logu ieskanēja skaļruņa balss. Diktors ziņoja par jaunieņemtam pilsētām un ciemiem.
- Caur logu ieskanēja skaļruņa balss. Diktors ziņoja par jaunieņemtam pilsētām un ciemiem.
- Varenā zvana skaņas saklausa apspiestie darbaļaudis zemēs, kur valda nežēlīgais, tumsonīgais kapitāls. Tās ieskan cietumos, kur naudas un mašīnu ķēniņi met tos, kas dodas cīņā par savām tiesībām.
- pārn. Man vienmēr šķiet - rīt uzrakstīšu dzeju, Kas varbūt daudzās sirdīs ieskanēs..
1.1.pārn. Parasti savienojumā ar «ausīs»: kļūt dzirdamam (iztēlē, arī atmiņās).
PiemēriUn man ausīs ieskan Ritas nežēlīgie vārdi vakar..
- Un man ausīs ieskan Ritas nežēlīgie vārdi vakar..
Avoti: 3. sējums