ieskanēties

ieskanēties parasti 3. pers., -skanas, pag. -skanējās; refl.

1.Iesākt skanēt. Iesākt skanēt un tūlīt pārstāt.

PiemēriIeskanas telefons.

Ieskanas telefons.
Ieskanas klavieres.
Ieskanas dziesma.
Zālē ieskanas smiekli.
Un tieši šajā brīdī ieskanējās durvju zvans - viens īss, divi garāki un atkal viens īss signāls.
«Es klausos,» tālrunī ieskanējās Ērika paskarbā, mazliet piesmakuši balss.
..šad un tad ieskanējās kāda putna sauciens.
Šiliņā ieskanējās ratu rīboņa, un Ozols paātrināja soļus.

1.1.pārn. Iesākt izpausties (balsī) – parasti par psihisku stāvokli.

Piemēri«Bet tad taču jūsu jaunie nemaz nezina, kur tu paliki?» Olgas balsī ieskanējās pārmetums un bažas.

«Bet tad taču jūsu jaunie nemaz nezina, kur tu paliki?» Olgas balsī ieskanējās pārmetums un bažas.
«Es atnācu pie tevis aprunāties,» Kaspara balsī ieskanējās tāda kā vilšanas.
«Vai tu maz zini, kur mums jāiet?» Jorena balsī ieskanas aizdomas.

1.2.pārn. Parasti savienojumā ar «ausīs»: kļūt dzirdamam (iztēlē, arī atmiņās).

PiemēriNakti braucot brīžam licies gan, ka it kā kaķis kaut kur ņaudētu, bet viņš nodomājis, ka tā viņam tikai ausīs ieskanējies.

Nakti braucot brīžam licies gan, ka it kā kaķis kaut kur ņaudētu, bet viņš nodomājis, ka tā viņam tikai ausīs ieskanējies.
..vai to kāds tagad teica jeb vai viņam ieskanējās atmiņā viņreizējie Klāva vārdi..

1.3.pārn. Izpausties (mākslas darbā).

PiemēriSabiedriskās taisnības izcīņas motīvs jo skaudri ieskanas.. romānā..

Avoti: 3. sējums