Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ieskrambājums
ieskrambājums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → ieskrambāt1.
PiemēriIeskrambājums gleznā.
2.Paveikta darbība, rezultāts → ieskrambāt2.
PiemēriViņš stīvi skatījās griestos, un pie deguna tam bija mazs ieskrambājums, kā no asa naga, un ap to drusku sažuvušu asiņu.
Avoti: 3. sējums