ieskrambājums
ieskrambājums -a, v.
2.Paveikta darbība, rezultāts → ieskrambāt2.
PiemēriViņš stīvi skatījās griestos, un pie deguna tam bija mazs ieskrambājums, kā no asa naga, un ap to drusku sažuvušu asiņu.
- Viņš stīvi skatījās griestos, un pie deguna tam bija mazs ieskrambājums, kā no asa naga, un ap to drusku sažuvušu asiņu.
- Ādas strutaino slimību parādīšanās.. saistās ar sīkiem ādas ievainojumiem, kuri reizēm ar acīm nav saredzami, ieskrambājumiem, noberzumiem un skabargām.
Avoti: 3. sējums