ieskriet
ieskriet -skrienu, -skrien, -skrien, arī -skrēju, -skrej, -skrej, pag. -skrēju; intrans.
1.Skrienot ievirzīties (kur iekšā).
PiemēriIeskriet istabā.
- Ieskriet istabā.
- Ieskriet laukuma vidū.
- Zaķis ieskrien mežā.
- Kluba zālē Didzis ieskrēja izpūris, bez cepures..
- Aņa ar sparu izrāvās no brāļa rokām un ieskrēja pa durvīm iekšā.
- Ganu zēniem ieturēja algu, ja lops bija ieskrējis labībā.
- pārn. Caur ābeles lapotni pa atvērto logu istabā ieskrēja bars saules zaķīšu un ņirbēdami lēkāja pa.. grīdu.
1.1.sar. Uz īsu brīdi iegriezties, pabūt (pie kā).
Piemēri«Es esmu pateicīga Upmalim, ka viņam neapnīk katru dienu ieskriet pie manis. Arī Rendenieks ir pāris reizes iegriezies.»
- «Es esmu pateicīga Upmalim, ka viņam neapnīk katru dienu ieskriet pie manis. Arī Rendenieks ir pāris reizes iegriezies.»
- ..meitene uzklāj segu tavam Laucim [zirgam], lai viņš to īso brītiņu pasildās, kamēr jūs abi pie manis ieskrējāt..
1.2.pārn. Braucot, jājot ātri ievirzīties (kur iekšā). Ātri ievirzīties (kur iekšā) – par transportlīdzekļiem.
PiemēriPavisam agri ieskrēja pa olnīcu vēl diezgan spirgts vecis ar lielu, melnu zirgu, zvanu pie ilkss. Es domāju, ka tas ir atbraucis Karlīnei pakaļ..
- Pavisam agri ieskrēja pa olnīcu vēl diezgan spirgts vecis ar lielu, melnu zirgu, zvanu pie ilkss. Es domāju, ka tas ir atbraucis Karlīnei pakaļ..
- ..mašīna joņo garām partizāņu slēpnim. Vents sašauj motoru, un mašīna ieskrien grāvī.
1.3.pārn. Strauji ielidot (kur iekšā) – parasti par putniem, kukaiņiem.
PiemēriLapsene ieskrien istabā.
- Lapsene ieskrien istabā.
1.4.pārn. Strauji ievirzīties (kur iekšā) – par priekšmetiem.
PiemēriHokeja ripa ieskrien vārtos.
- Hokeja ripa ieskrien vārtos.
- Lode ieskrēja stikla skapī un pudelēs, kas atradās aiz stikla.
1.5.pārn. Par vēju, puteni u. tml.
Piemēri..pa atvērtajiem milzīgajiem logiem ieskrēja vējš.
- ..pa atvērtajiem milzīgajiem logiem ieskrēja vējš.
- ..pagalmā pēkšņi ieskrēja brāzmains vējš, sapurinādams tikko pumpurot sākušos kokus..
1.6.pārn. Strauji ieplūst (kur iekšā) – par šķidrumu.
PiemēriAtrados zem ūdens.. Mutē ieskrēja sāļš ūdens.
- Atrados zem ūdens.. Mutē ieskrēja sāļš ūdens.
- Purinās [ūpis] pamatīgi, ilgi krata galvu, it kā ūdens būtu ieskrējis ausī..
- Mārītes acīs ieskrēja asariņa..
1.7.pārn. Nejauši nonākt kādā (parasti nevēlamā) situācijā.
Piemēri..mums [darba studentiem] savās biedrībās un pulciņos jāstudē cita zinātne - marksisma teorija. Bez tās mēs būsim akli un nemanot ieskriesim reakcijas un ideālisma purvā.
- ..mums [darba studentiem] savās biedrībās un pulciņos jāstudē cita zinātne - marksisma teorija. Bez tās mēs būsim akli un nemanot ieskriesim reakcijas un ideālisma purvā.
- Šo paņēmienu slepenā policija pielietoja bieži. Apcietināto komunistu dzīvokļos atstāja aģentus - un organizācijas biedri, kas, neko nenojaušot, devās turp, ieskrēja lamatās.
- «Tādu paņēmusi par vīru, tu ieskrietu tādā paša nelaimē, kāda es sava laikā.»
Stabili vārdu savienojumiIeskriet nelaimē.
- Ieskriet nelaimē sar. — Piedzīvot ko nepatīkamu.
2.Ātri pārvietojoties, atsisties (pret šķērsli).
PiemēriIeksriet stabā.
- Ieksriet stabā.
- Ieskriet gājējam mugurā.
- Sāņus durvīs Kapeika gandrīz ieskrēja rotas komandierim krūtīs.
- Automobilis ieskrējis bērzā un apgāzies.
- ..vējš nesa parašutu [izpletni] ar lidotāju. «Ka tikai neieskrien kokā!» klusumu pārtrauca bažīga balstiņa. «Neieskries,» pārliecināti apgalvoja Jaņuks.
Stabili vārdu savienojumiIeskriet (arī iekrist, iešauties) galvā (arī prātā).
- Ieskriet (arī iekrist, iešauties) galvā (arī prātā) — Pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
Avoti: 3. sējums