Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ieslīpus
ieslīpus arī
ieslīpu apst.; reti
1.Mazliet slīpi.
2.Tā, ka ir vērsts, arī pārvietojas mazliet slīpā virzienā.
Piemēri..bija dzirdami Sapas izmisušie saucieni.., un viņa atdalījās no šūpotnēm un nogāzās ieslīpus zemē.
Avoti: 3. sējums