ieslēpt
ieslēpt -slēpju, -slēp, -slēpj, pag. -slēpu; trans.
1.Paslēpt (kur iekšā).
PiemēriOzoliņš pataustīja padusē ieslēptās rozes..
- Ozoliņš pataustīja padusē ieslēptās rozes..
- Dūmiņu Irma paķēra kaktā ieslēpto piena kanniņu un devās līdzi.
- Pītu auklu lentā uz muguras tam uzkārts zāģis spalā ar koka silītē ieslēptiem zobiem.
- pārn. Vai tad māte nevarētu kaut cik apvaldīt savas bēdas, ieslēpt dziļāk sirdī?
1.1.Ievirzīt (kur iekšā), paslēpt, neļaut saskatīt (kādu ķermeņa daļu).
PiemēriMamma elso bez vārdiem, galvu dīvāna spilvenos ieslēpusi..
- Mamma elso bez vārdiem, galvu dīvāna spilvenos ieslēpusi..
- Māte kaunīgi ieslēpa seju priekšautā. «Ko es, Minna, ar traukiem darīšu, kad nav ko podā likt.»
- Pa Suvorova ielu vējš plosījās neganti, viņi gāja, galvas iecirtuši, mutes apkaklēs ieslēpuši, lai nesarītos auksto klepu nesēju gaisu.
1.2.pārn. Iekļaut (piemēram, tekstā kādu saturu) tā, ka neizpaužas tieši.
Piemēri1936. gads nebija laiks, kad rakstnieks varēja runāt brīvi un atklāti [buržuāziskajā Latvijā]. Daudz ko nācās ieslēpt zemtekstā, kas uztverams tikai uzmanīgam lasītājam.
- 1936. gads nebija laiks, kad rakstnieks varēja runāt brīvi un atklāti [buržuāziskajā Latvijā]. Daudz ko nācās ieslēpt zemtekstā, kas uztverams tikai uzmanīgam lasītājam.
- ..[stāsta] tēlā ieslēpts zināms traģisms.
Avoti: 3. sējums