ieslēpties
ieslēpties -slēpjos, -slēpies, -slēpjas, pag. -slēpos; refl.
1.Paslēpties (kur iekšā).
Piemēri..ezera pusē sulīgā zāle cēlās arvien augstāk.., saplūzdama beidzot ar čaukstošajām niedrēm, kurās varēja ieslēpties zirgs ar visu jātnieku.
1.1.pārn. Nebūt redzamam, būt grūti vai vājāk saskatāmam, kam citam atrodoties vairākās vai visās pusēs.
Piemēri..ābeļdārza labajā stūrī, ieslēpušies aiz kupliem serinkiem, snauduļoja klēts.
1.2.pārn. Dziļi iegrimt (par acīm).
PiemēriDobumos ieslēpušās, grāmatvedim pretī raudzījās neskaidras acis. Dažus mirkļus namatēvs pētīdams lūkojās atnācējam sejā.
1.3.pārn. Šķietamā kustībā aizvirzoties (aiz kā), kļūt nesaskatāmam (par debess spīdekļiem).
PiemēriMēness ieslēpies mākoņos.
1.4.pārn. Norobežoties (piemēram, sevī). Ieslēgties.
PiemēriIeslēpties četrās sienās.
Avoti: 3. sējums