iesoļot
iesoļot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Soļojot ievirzīties (kur iekšā).
PiemēriKaravīru kolonna iesoļo laukuma vidū.
1.1.Ieiet, ienākt (kur iekšā), parasti raitā, staltā gaitā.
PiemēriKad Selderiņš iesoļo kolhoza kantorī, tas ir tukšs..
2.Ieiet2 — par karaspēku.
Avoti: 3. sējums