iespīlēt
iespīlēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Iestiprināt (spīlēs, skrūvspīlēs u. tml.).
PiemēriIespīlējis katliņu galda spailēs, Smiltēns sāka gludināt tā virsu.
- Iespīlējis katliņu galda spailēs, Smiltēns sāka gludināt tā virsu.
- Skrūvspīļu žokļiem pieskrūvē rūdītas plāksnītes ar krustenisku cirtumu, kas palielina berzi starp žokļiem un tajos iespīlēto apstrādājamo detaļu.
- Asinot zāģus, tos iespīlē rāmī..
- pārn. Tālāk krūmiem apaugušas, augstas kraujas no abām pusēm pavisam iespīlēja upīti, un tā steidzas ātrāk izskriet cauri šiem žņaugiem.
1.1.Ievietot (mazā, šaurā vietā).
PiemēriTad viņš vēlreiz pārbaudīja otru rezerves riteni, kas bija iespīlēts bagāžniekā aiz sēdekļa..
- Tad viņš vēlreiz pārbaudīja otru rezerves riteni, kas bija iespīlēts bagāžniekā aiz sēdekļa..
2.Cieši ietērpt (šaurā apģērbā, apavos ķermeņa daļas, cilvēku).
PiemēriIespīlēt rokas cimdos.
- Iespīlēt rokas cimdos.
- Dragūni pievirzījušies galdam tuvāk... Mīņājas šaurās biksēs iespīlētām kājām..
- Kungs iespīlēts šaurās biksēs.
- sal. ..svārki likās krietni par šauriem. Pleci un krūtis šķita kā iespīlēti, dziļāk elpu ievelkot, bija jābaidās, vai izturēs vīles.
- sal. ..meitenei tuvojās tukla medicīniskā māsa, kas izskatījās kā iespīlēta savā uzsvārcī.
2.1.pārn. Ierobežot (pakļaujot kādiem varmācīgiem likumiem, nosacījumiem u. tml.).
PiemēriVācu baroni centās latviešus pārvācot, bet cara gubernatori - pārkrievot, iespīlēdami viņus savos varmācīgajos likumos un nomākdami latviešu valodu un garu.
- Vācu baroni centās latviešus pārvācot, bet cara gubernatori - pārkrievot, iespīlēdami viņus savos varmācīgajos likumos un nomākdami latviešu valodu un garu.
Avoti: 3. sējums