Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
iespītīgs
iespītīgs -ais; s. -a, -ā
iespītīgi apst.
1.Tāds, kas iespītējas, ietiepjas.
PiemēriIespītīgs bērns.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriIespītīgi runāt.
Avoti: 3. sējums