iespīguļoties
iespīguļoties parasti 3. pers., -ojas, pag. -ojās; refl.
Iesākt spīguļot. Īsu brīdi spīguļot.
Piemēri..oktobra saulē brīžam iespīguļojās bruņu cepures..
- ..oktobra saulē brīžam iespīguļojās bruņu cepures..
- ..aceņu stikli iespīguļojās..
- Pēkšņi iespīguļojās saules gaismas aplītis - zēns steidzās pie tā, bet, tikko paspēra vienu soli, gaismas aplītis.. pazuda..
Avoti: 3. sējums