iespīlēt
iespīlēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Iestiprināt (spīlēs, skrūvspīlēs u. tml.).
PiemēriIespīlējis katliņu galda spailēs, Smiltēns sāka gludināt tā virsu.
1.1.Ievietot (mazā, šaurā vietā).
PiemēriTad viņš vēlreiz pārbaudīja otru rezerves riteni, kas bija iespīlēts bagāžniekā aiz sēdekļa..
2.Cieši ietērpt (šaurā apģērbā, apavos ķermeņa daļas, cilvēku).
PiemēriIespīlēt rokas cimdos.
2.1.pārn. Ierobežot (pakļaujot kādiem varmācīgiem likumiem, nosacījumiem u. tml.).
PiemēriVācu baroni centās latviešus pārvācot, bet cara gubernatori - pārkrievot, iespīlēdami viņus savos varmācīgajos likumos un nomākdami latviešu valodu un garu.
Avoti: 3. sējums