iestīvēt
iestīvēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; sar.
Ar pūlēm iedabūt (kur iekšā).
PiemēriMēteļu daudz, sablīvēts tik cieši, ka ar mokām var izņemt no rindas un iestīvēt atkal atpakaļ..
- Mēteļu daudz, sablīvēts tik cieši, ka ar mokām var izņemt no rindas un iestīvēt atkal atpakaļ..
- Viņš iestīvēja pa durvīm kādu pusmūža sievieti.
Avoti: 3. sējums