Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
iestūķēt
iestūķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; sar.
Iebāzt, arī ievietot (parasti neveikli, nevīžīgi).
Piemēri«Nekas, vietas pietiks,» atbildēja kapteinis, ar mokām iestūķēdams pēdējo naudas ķieģelīti krūšu kabatā.
Avoti: 3. sējums