iestaipīties
iestaipīties parasti 3. pers., -ās, pag. -ījās; refl.; pareti
1.Tikt iekustinātam, ievingrinātam (par ķermeņa daļām).
PiemēriIt īpaši grūti gāja [darbā] pēc diendusas vai ēdienu pārtraukumiem; pagāja labs laiks, kamēr locītavas atkal iestaipījās..
2.Tiekot lietotam, valkātam, kļūt pietiekami ērtam, arī vaļīgam (piemēram, par apģērbu).
Piemēri..pogas caurums bij mazs un vēl neiestaipījies..
Avoti: 3. sējums