iestiepties

iestiepties parasti 3. pers., -stiepjas, pag. -stiepās; refl.

1.Aizņemot kādu platību, telpu, ievirzīties (kur iekšā). Iesniegties.

PiemēriAiza iestiepjas dziļi klintīs.

Aiza iestiepjas dziļi klintīs.
Pussala iestiepjas ezerā.
..zvejnieku ostas mols vientuļš un kluss iestiepās jūrā.
No.. celiņa dārzā iestiepās sīkākas takas, gar kurām auga dzīvžogi..
Saule taisījās rietēt, un gājēja pelēkā ēna no augstā krasta iestiepās tālu, tālu ezerā.
Atrodamies dziļi lejā, augstu virs galvas neizmērojamā debesu zilgmē iestiepjas milzīgas klinšu radzes.

1.1.Augot ievirzīties (kur iekšā) – par augiem, to daļām.

PiemēriKrūmu saknes iestiepušās dziļi zemē.

1.2.pārn. Iesniegties (kādā laika posmā).

PiemēriProtams, nav tā.., ka jaunajā [laika] posmā nebūtu saskatāmas iepriekšējo posmu iezīmes. Pagātne allaž dažādā veidā iestiepjas tagadnē.

Protams, nav tā.., ka jaunajā [laika] posmā nebūtu saskatāmas iepriekšējo posmu iezīmes. Pagātne allaž dažādā veidā iestiepjas tagadnē.
..kaut gads jau jūtami iestiepies pavasarī, tomēr ik rītus aukstums atkāpjas varen negribīgi.

Avoti: 3. sējums