iestrēgt
iestrēgt -strēdzu, -strēdz, -strēdz, pag. -strēdzu, arī -strēgstu, -strēgsti, -strēgst, pag. -strēgu; intrans.
1.parasti 3. pers. Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt pavirzīties, nebūt izkustināmam (nevienā virzienā).
PiemēriSkrūve iestrēdz.
1.1.Ievirzīties (kur iekšā) un nevirzīties tālāk, neizvirzīties cauri (piemēram, par izšautu lodi).
PiemēriKaut kas tik briesmīgi plēsa un ārdīja viņa mazo sirdi, it kā nevis Kārļa mātes, bet viņa krūtīs būtu iestrēguši baltgvardu lode.
1.2.pārn. Rodoties grūtībām, šķēršļiem, apstāties, neturpināties, arī norisināties ļoti lēnām (par darbību, procesu).
Piemēri..pavasara darbi [kolhozā] iestrēguši. Apsēti tikai daži desmiti hektāru.
3.parasti 3. pers. Spēji tikt pārtrauktam (par balsi, elpu). Palikt neizteiktam (par vārdiem).
PiemēriKāds smacīgs gaiss istabā, elpa iestrēgst kaklā..
Avoti: 3. sējums