Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
iestūķēt
iestūķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; sar.
Iebāzt, arī ievietot (parasti neveikli, nevīžīgi).
Piemēri«Nekas, vietas pietiks,» atbildēja kapteinis, ar mokām iestūķēdams pēdējo naudas ķieģelīti krūšu kabatā.
  • «Nekas, vietas pietiks,» atbildēja kapteinis, ar mokām iestūķēdams pēdējo naudas ķieģelīti krūšu kabatā.
  • ..karstajā maija dienā bikses viņš nevērīgi iestūķējis balti noputējušo zābaku stulmos..
  • Beidzot helikoptera «vēderā» iestūķēja milzīgu mucu, daudzas kastes, šļūtenes un mūs.
Avoti: 3. sējums