iesvilt
iesvilt -svilstu, -svilsti, -svilst, pag. -svilu; intrans.
1.Pēkšņi tikt spēcīgu jūtu, izjūtu pārņemtam. Iekarst (1), iedegties3.
Piemēri«..kas to būtu iedomājies, ka mūsu dēlam jālasa pabiras, tā kā nu saimnieku meitu vairs nebūtu!» vecā iesvila niknumā.
1.1.Kļūt ļoti spraigam (par cīņu, kauju).
PiemēriIesvilst kauja. Iesilst stobri. Gaiss un zeme kūp.
2.parasti 3. pers. Kļūt intensīvam (parasti par spēcīgu pārdzīvojumu).
PiemēriViņā iesvila naids.
2.1.Spilgti izpausties, kļūt pēkšņi uztveramam (acīs, skatienā, sejā). Iegailēties.
PiemēriAcīs iesvila dusmu liesmas.
Avoti: 3. sējums