Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
iesālīt
iesālīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Sagatavot uzglabāšanai, apkaisot ar vārāmo sāli vai ievietojot vārāmās sāls šķīdumā.
PiemēriIesālīt siļķes.
  • Iesālīt siļķes.
  • Iesālīt gaļu.
  • Liellopu, cūkas vai teļa mēli iesāla, (sāls, cukurs, salpetris) 10-12 stundas. Tad liek verdošā ūdenī.. un uz lēnas uguns vāra mīkstu.
  • Stāstīja, ka daži mazturīgi un pat krietni iztikuši ļaudis iesālot veseliem spaiņiem sēnes ziemai..
1.1.pārn.; vienk. Paturēt sev (ko kāda nepieņemtu, atraidītu).
PiemēriJa kāds piesola nederīgu lietu, tad viņam atbild: «iesāli citam gadam.»
  • Ja kāds piesola nederīgu lietu, tad viņam atbild: «iesāli citam gadam.»
  • Tu savu gudrību vari iesālīt..
  • «Noskaiti man skaidru naudu priekšā, tad es tavu meitu ņemu. Ja ne, - vari iesālīti»
Avoti: 3. sējums