iesāņus
iesāņus apst.
iesānis apst.
iesāņu apst.
iesāņis apst.
iesāniski apst.
1.Mazliet sānis, ne tieši pretī (atrasties, būt). Mazliet uz vienu pusi.
PiemēriLabu gabaliņu iesānis peldēja muca.
- Labu gabaliņu iesānis peldēja muca.
- Gājām taisni - lielceļš palika iesāņis - pa kājceliņu..
1.1.Mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties).
PiemēriTad, iesāņus veceni vērodams, uz pirkstu galiem aizgāja pie durvīm un brītiņu klausījās ārā.
- Tad, iesāņus veceni vērodams, uz pirkstu galiem aizgāja pie durvīm un brītiņu klausījās ārā.
- «Kur jūs strādājat?» Ziemelis prasīja un iesāņis skatījās meitenē.
1.2.Mazliet uz sāniem, uz vienu pusi (nolikt, pagriezt, nosvērties u. tml.).
PiemēriPagriezt galvu iesāņus.
- Pagriezt galvu iesāņus.
- Trīne sakārto adāmo. Puiku piesien lakatā tā iesāņus, lai to varētu vienmēr redzēt..
- Pie fermas vajadzēja apiet kviešu lauka stūri. Tas bija koši zaļš, ar skaisti sarindotiem, mazliet iesāņus nolīkušiem, rasainiem asniem.
- ..viņš pagriezās drusku iesāņus uz kreiso pusi..
1.3.Mazliet tālāk, mazliet savrup.
Piemēri..ķēve baidījās, ka kāds no zirgiem, kaut netīšām, tomēr varētu nodarīt pāri Patinam [kumeļam]; viņi abi stāvēja iesāņus no citiem [zirgiem]..
- ..ķēve baidījās, ka kāds no zirgiem, kaut netīšām, tomēr varētu nodarīt pāri Patinam [kumeļam]; viņi abi stāvēja iesāņus no citiem [zirgiem]..
- Brālis pamāca, lai es pavirzoties mazliet iesāņāk no poda, citādi nokvēpšot melns kā rijnieks.
Avoti: 3. sējums