iesērēt
iesērēt parasti 3. pers., -sērē, pag. -sērēja; intrans.
1.Nogulsnēties (kur iekšā) – par smiltīm, dūņām, dubļiem u. tml.
PiemēriSmiltis iesērē upes grīvā.
- Smiltis iesērē upes grīvā.
- pārn. ..iespaidi, kādi bij iesērējuši viņa smadzenēs.
2.Ievirzīties, iestrēgt, iegrimt (smilts, dūņu, dubļu u. tml. sanesumos).
PiemēriBet tad pavisam pēkšņi ceļā atgadās sēklis, tik tikko virs līmeņa muguru pacēlis akmens vai smiltīs iesērējis baļķis.
- Bet tad pavisam pēkšņi ceļā atgadās sēklis, tik tikko virs līmeņa muguru pacēlis akmens vai smiltīs iesērējis baļķis.
- Turkas krastos var atrast daudzus vairāk vai mazāk izirušus plostus, kas tur balojas jau kuro gadu un pamazām iesērē smiltīs.
- pārn. Bet vasarā Dona gurdi tecēja cauri tuksnesīgajai stepei, iesērēdama sēkļos.
Avoti: 3. sējums