Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ietarkšķēties
ietarkšķēties -tarkšķos, -tarkšķies, -tarkšķas, pag. -tarkšķējos, retāk
ietarkšēties -tarkšos, -tarkšies, -tarkšas, pag. -tarkšējos; refl.
1.parasti 3. pers. Iesākt tarkšķēt un tūlīt pārstāt (par mehānismiem, ierīcēm).
PiemēriIetarkšķas motocikls.
1.1.Par dzīvniekiem.
PiemēriStārķi, kas, salasījušies lielā barā, vēl pastaigājās pļavā, likās sadrūmuši, rāmi. Bieži tie ietarkšķējās, bet ne kā pavasari..
2.sar. Ātri, nepatīkamā balsī ierunāties. Iesākt nepatīkami skanēt un tūlīt pārstāt (par balsi).
PiemēriPie šķūnīša ietarkšķējās Babulienes balss... [Babuliene] apbēra Snuffi ar savu vārdu krusu..
Avoti: 3. sējums