ietaurēt
ietaurēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.; reti
1.Taurējot panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā).
PiemēriIetaurēt istabā.
1.1.pārn.; sar. Ļoti skaļi runājot, panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā).
Piemēri«Tev ciemiņš atnācis!» Guste ietaurē sirmgalvim ausī. Jā, ietaurē, jo klusāk teiktu vārdu Cīrulītis nespēj sadzirdēt.
Avoti: 3. sējums