ietecēt1
ietecēt parasti 3. pers., -tek, pag. -tecēja; intrans.
1.Tekot, plūstot ievirzīties (jūrā, ezerā, upē u. tml.) — par upi, straumi u. tml.
PiemēriDaugava ietek jūrā.
2.Tekot, plūstot ievirzīties (kur iekšā, piemēram, traukā) — parasti par šķidrumu.
PiemēriŪdens ietek spainī.
Avoti: 3. sējums