ietecēt1
ietecēt parasti 3. pers., -tek, pag. -tecēja; intrans.
1.Tekot, plūstot ievirzīties (jūrā, ezerā, upē u. tml.) – par upi, straumi u. tml.
PiemēriDaugava ietek jūrā.
- Daugava ietek jūrā.
- ..maza upīte netālu no klētiņas ietecēja ezerā.
- Lubānas ezerā ietecēja 9 upes, bet iztecēja tikai viena pati - Aiviekste.
- Pāri Muldiņu zemdegai izrakts dziļš, taisns grāvis.., tikai pie Kupčām tas ietecēja Braslā.
2.Tekot, plūstot ievirzīties (kur iekšā, piemēram, traukā) – parasti par šķidrumu.
PiemēriŪdens ietek spainī.
- Ūdens ietek spainī.
- Šņākdams vēsais zeltera ūdens ietecēja slīpētā glāzē..
- Lietus ūdens ietecējis mucā.
- Neapzinīgākie ogotāji un sēņotāji.. norauj no kokiem sveķu trauciņus, izmētā pa zemi tajos ietecējušos sveķus..
- pārn. Smalkie sintētiskās šķiedras diedziņi.. no spolēm ietek modernajās aužamajās mašīnās.
Avoti: 3. sējums