ietiepīgs
ietiepīgs -ais; s. -a, -ā
ietiepīgi apst.
1.Tāds, kas neatlaidīgi cenšas īstenot savas, parasti reālajos apstākļos nepamatotās, vēlēšanās.
PiemēriIetiepīgs bērns.
- Ietiepīgs bērns.
- Ietiepīgs cilvēks.
- ..vecais Indrāns gan ir cilvēciskāks, bet, savu iedomāto taisnību aizstāvot, ne mazāk ietiepīgs un stūrgalvīgs kā viņa dēls.
- Viņš ir ļoti ietiepīgs. Visam jābūt tā, kā viņš iecerējis.
- pārn. Putnus no skursteņa izdevās aizbaidīt tikai ar šāvienu gaisā. Un tomēr ietiepīgais stārķu pāris prom neaizlaidās - tas ierīkoja ligzdu zemē blakus skurstenim.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
PiemēriIetiepīga izturēšanās.
- Ietiepīga izturēšanās.
- «..kas man ko klausīties Vīksnes stāstus,» vecais Zariņš ietiepīgi atkārtoja vienu un to pašu.
- ..Birutai ne prātā nenāca saistīt savu dzīvi ar šo cilvēku, tādu nenopietnu.., un viņa brīnījās, redzēdama, cik ietiepīgi viņš turas līdzās un nedomā atkāpties..
- pārn. ..dzeguzēns ietiepīgi palika tupam uz bērza zara un audžu vecāku [sarkanrīklīšu] saucieniem nepiegrieza nekādu vērību.
- pārn. Robis atvēra Heinriha Heines dzeju grāmatiņu. Acis klīda laiski pa rindiņām, bet domas ietiepīgi traucās prom, atpakaļ pie Vitebskā nodzīvotiem gadiem.
- pārn. Sinoptiķi solījuši stipru vētru, bet kuteris ietiepīgi virzās UZ mērķi.
Avoti: 3. sējums