ietiepties
ietiepties -tiepjos, -tiepies, -tiepjas, pag. -tiepos; refl.
Iesākt tiepties, neatlaidīgi censties īstenot savas, parasti reālajos apstākļos nepamatotās, vēlēšanās.
PiemēriBet pie kambara durvīm arhitekts ietiepās un negāja iekšā..
- Bet pie kambara durvīm arhitekts ietiepās un negāja iekšā..
- Ilgi noņemties ar bērnu, ieskaidrot tam.. Jorenam pietrūka pacietības.. Reizēm viņš mēģina, bet diezgan neveiksmīgi, meitene nesaprot, viņa ietiepjas, negrib atkārtot.
- «Es negribu gaidīt!» Aļoška ietiepjas.
- Zelma paraustīja plecus. «Ko es tādu teicu? Tu vienkārši esi ietiepies. Nevēlies nevienu uzklausīt un saprast.»
Avoti: 3. sējums