ietrāpīt
ietrāpīt -u, -i, -a, pag. -īju; intrans.; pareti
1.Trāpīt (kur).
PiemēriIetrāpīt kustīgā mērķī.
- Ietrāpīt kustīgā mērķī.
1.1.trans.
PiemēriIetrāpīt bultu kokā.
- Ietrāpīt bultu kokā.
- pārn. Taču Jagnai vēl kas sakāms, viņa panākas tuvāk, lai ietrāpītu savu rūgtumu tieši Klintas logā.
Avoti: 3. sējums