ietvaicēt
ietvaicēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Panākt, ka iesāk tvaicēties. Mazliet iztvaicēt.
PiemēriLai iegūtu kristalizācijai nepieciešamo skābes koncentrāciju, šķīdums jāietvaicē. Šī procesa laikā to nedrīkst stipri karsēt, tāpēc jālieto vakuuma aparāti, kas dod iespēju ietvaicēšanu izdarīt pazeminātā spiedienā...
Avoti: 3. sējums