ietve
ietve -es, dsk. ģen. -vju, s.
1.Speciāli izveidota, parasti mazliet paaugstināta (ielas, ceļa, tilta u. tml.), daļa gājēju kustībai (līdztekus brauktuvei).
PiemēriAsfaltēta ietve.
1.1.Speciāli izveidots kājceliņš.
PiemēriGar māju ved šaura taka - skujiņu veidā noklātu akmeņu ietve.
Avoti: 3. sējums