ietve
ietve -es, dsk. ģen. -vju, s.
1.Speciāli izveidota, parasti mazliet paaugstināta (ielas, ceļa, tilta u. tml.), daļa gājēju kustībai (līdztekus brauktuvei).
PiemēriAsfaltēta ietve.
- Asfaltēta ietve.
- Dēļu ietve.
- Apledojusi ietve.
- Abi vīri iet pa šauro ietvi. «Platākus gan tos trotuārus varēja iztaisīt,» Edgars pukojas, kad viņam pretimnācēju dēļ jau ceturto vai piekto reizi jānokāpj no ietves.
- Patlaban ar jauno metodi izgatavo betona plāksnes ietvju noklāšanai.
- Parasti tiltam ir brauktuve un divas ietves.
1.1.Speciāli izveidots kājceliņš.
PiemēriGar māju ved šaura taka - skujiņu veidā noklātu akmeņu ietve.
- Gar māju ved šaura taka - skujiņu veidā noklātu akmeņu ietve.
Avoti: 3. sējums