ietvīkt
ietvīkt -tvīkstu, -tvīksti, -tvīkst, pag. -tvīku; intrans.; reti
1.Mazliet notvīkt.
PiemēriVaigi ietvīkuši.
2.Iekarst2.
PiemēriLai žagari krāsnī ietvīkst tad labāk degs.
2.1.pārn. Iekaist iekarst (dusmās, niknumā u. tml.).
PiemēriKungs bij uz kalpu varen ietvīcis.
Avoti: 3. sējums