ietērps
ietērps -a, v.
1.Izstrādājums, arī izstrādājumu kopums (ķermeņa vai tā daļas) aizsargāšanai no ārējās vides iedarbības. Arī apģērbs, tērps.
Piemēri..[jaunietim] melnas bikses, kas šūtas pēc Dikensa laika griezuma, un tādas pašas krāsas kurpes, kuru fasons mazliet atgādina pasaku grāmatu kungus. Ietērps mudināt mudina vērst acis uz augšu.
1.1.Formas tērps (parasti karavīram).
PiemēriDivās minūtēs tumšais uzvalks bija apmainīts pret karavīra ietērpu.
1.2.pārn. Skaniskā izpausme, forma (piemēram, vārdam).
PiemēriVārda skaniskais ietērps.
2.Apdare, mākslinieciskais veidojums (piemēram, priekšmetam, telpai).
PiemēriŠo aparātu ārējā apdare parasti grezna.., lietoti metāla un.. koku ielaidumi, profilējumi, zeltījumi. Tie kopā ar skalām.. izveido ļoti raibu aparāta ārējo ietērpu.
2.1.Skatuves telpas mākslinieciskais veidojums atbilstoši lugas darbības apstākļiem un idejiskajam saturam.
PiemēriIzrādes ietērps.
2.2.Mākslinieciskais (grāmatas, brošūras u. tml.) veidojums.
PiemēriViņš darinājis māksliniecisko ietērpu arī Raiņa «Klusajai grāmatai», ilustrējis V. Šekspīra kopotos rakstus..
Stabili vārdu savienojumiIetērpa akmens.
Avoti: 3. sējums