ietērpt
ietērpt -tērpju, -tērp, -tērpj, pag. -tērpu; trans.
1.Uzvilkt (kādam apģērbu). Panākt, ka (kāds) uzvelk, arī valkā (kādu apģērbu).
PiemēriIetērpt meiteni jaunā mētelī.
1.1.Ievilkt (piemēram, rokas cimdos, kājas apavos).
PiemēriSilta ūdens strāvas no mazgājamās ierīces labu brīdi skaloja ķirurga rokas.. Tikai pēc tam viņš ietērpa tās cimdos.
1.2.pārn. Izteikt, izpaust (piemēram, vārdos, skaņās).
PiemēriViņa acu priekšā slīdēja aina pēc ainas, un viņš ietērpa tās vārdos, vienkāršos, sirsnīgos.
2.Pārklāt (būvelementa) pamatmateriālu ar kādu citu materiālu.
PiemēriLogi.. vērsti pret nelielo pagalmu. Lai kaut cik uzlabotu izgaismojumu, ēkas pretējās sienas ietērptas gaišās alumīnija plāksnēs.
Avoti: 3. sējums