ietēst
ietēst -tēšu, -tēs, -tēš, pag. -tēsu; trans.
1.Tēšot ieveidot (piemēram, robu).
Piemēri..ar zāģi planciņu iezāģē vairākās vietās, lai vieglāk varētu ietēst [cirvja] kāta līkumus..
2.Iesākt tēst, bet nepabeigt.
PiemēriIetēsts baļķis.
Avoti: 3. sējums