ieurbties
ieurbties -urbjos, -urbies, -urbjas, pag. -urbos; refl.
1.parasti 3. pers. Urbjoties ievirzīties (kur iekšā) — parasti par urbi.
PiemēriUrbis ieurbjas akmeņogļu slānī.
1.1.Augot ievirzīties (augsnē) — parasti par auga sakni.
PiemēriSēklaudža patstāvīga dzīve iesākas ar to momentu, kad dīgļsaknīte ieurbjas augsnē un iesāk uzsūkt ūdeni..
2.parasti 3. pers. Strauji, parasti rotējot, ievirzīties (kur iekšā) — par lodi, šāviņu.
Piemēri..rīta klusumu mežā pārcirta šāvienu troksnis. Lodes ieurbās blakus eglē, iesizdamas Adāmam sejā mizas gabalus un mitras sūnas.
2.1.Strauji ievirzīties, tikt ievirzītam (kur iekšā) — par asiem vai smailiem priekšmetiem.
Piemēri..[Uģis] atvēzējies svieda [nazi] klēts sienā. Naža gals ieurbās baļķos tik sparīgi, ka raibais spals vēl labu bridi trīsēja un drebēja.
2.2.Iespiesties (kur iekšā) — par dzīvnieku dzeloņiem, taustekļiem u. tml.
PiemēriSvārstības.. brīdina zirnekli, ka tīklā iekļuvis kukainis... Taustekļi satver upuri, dzeloņi ieurbjas tam ādā un iešļircina indi.
2.3.Pārvietojoties ievirzīties (kur iekšā ar galu, smaili) — parasti par transportlīdzekļiem.
PiemēriD Kuģis reizumis pacēlās ar priekšgalu gandrīz vai stāvus, pēc tam krita lejā, it kā draudēdams ieurbties dzelmē.
2.4.pārn. Dziļi iespiesties (piemēram, atmiņā, psihē).
PiemēriSimfonijas tematiskais materiāls.. ir maksimāli vienkāršs.. Dažādos izklāsta variantos atkārtojoties, tas neatvairāmi ieurbjas atmiņā.
3.Iedziļināties (apstākļos, notikumos, parādībās).
PiemēriArī latviešu dzejā pēdējā laikā arvien spilgtāk izpaužas dzejnieku tieksme ar asu domu ieurbties dzīves parādību kopsakaros..
Stabili vārdu savienojumi
Avoti: 3. sējums