ievīties
ievīties parasti 3. pers., -vijas, pag. -vijās; refl.
1.Tikt ievītam, ietvertam (vijumā), parasti neviļus, negribēti.
PiemēriVainagā ievij ūsās smilgas.
- Vainagā ievij ūsās smilgas.
- Auklā ievijušies spaļi.
- pārn. Anita augusi pie dzedrās Baltijas jūras, bet saulstaru raksturā ievij ies daudz.
1.1.pārn. Iekļauties (parasti mākslas darbā, kādā tekstā).
PiemēriTā kā linu talkās salasījās daudz cilvēku, tad linu dziesmās bieži ievijās arī sadzīves motīvi.
- Tā kā linu talkās salasījās daudz cilvēku, tad linu dziesmās bieži ievijās arī sadzīves motīvi.
- Skanēja harmonikas, un reizēm šajās skaņās ievijās līksmi izsaucieni.
2.Viļoties ievirzīties (kur iekšā).
PiemēriČūska ievijās alā.
- Čūska ievijās alā.
- pārn. Strauja vēja pūsma un asa smaka, mutulī griezdamās, ievijās viršos..
3.Līku loču ievirzīties (kur iekšā) – par līkumainiem ceļiem, upēm u. tml.
PiemēriVakars krēsloja abpus ceļam, kas, izlocījies cauri alkšņu ceriem, ievijās silā.
- Vakars krēsloja abpus ceļam, kas, izlocījies cauri alkšņu ceriem, ievijās silā.
- Upei ievijoties dziļajā senlejā, braucēju pirmais apsveic Turaidas pilstornis..
4.reti Iesākties (par sarunu).
PiemēriViesībās ievijās interesanta saruna.
- Viesībās ievijās interesanta saruna.
Avoti: 3. sējums